Daugava

Raiņa dramatiskā poēma "Daugava" (apakšvirsraksts – "Sērdieņu dziesma") iznāca 1919. gada septembrī – bermontiādes dienās. Sajūsma par šo grāmatu bijusi tik liela, ka iedvesmas spēka ziņā tā līdzinājusies vesela karavīru pulka cīņas sparam.
"Daugavā" izteikts dzejnieka noskaņojums un pārdzīvojums latviešu tautai smagajos Pirmā pasaules kara un revolūciju juku laikos un atainojas Raiņa ideja par nacionālu, brīvu, demokrātisku Latvijas valsti.
18. novembrī piecus gadus pēc Latvijas valsts pasludināšanas uz Daugavmalu atnācis Vecais – pārnācējs bēglis ar savu dēliņu un meitiņu. Viņš rāda bērniem bijušo kauju vietas un stāsta par tautas izciesto postu, par bailēm un uzvaru pār tām, par kopīgo cīņu, kas vainagojusies ar savas valsts izcīnīšanu.
Šis poēmas "Daugava" izdevums papildināts ar literatūrzinātnieces Daces Lūses priekšvārdu.